Lugu „Skopulis” Moljērs uzraksta tālajā 1668.gadā , bet vēl līdz pat šodienai tā nav zaudējusi savu aktualitāti. Sižets ir aizgūts no romiešu komēdiju meistara Plauta.

Arpagona tēlā Moljērs ieliek tādas rakstura iezīmes un īpašības, ka vārds Arpagons sarunvalodā kļūst par „Skopuļa” sinonīmu. Šajā darbā Moljērs vairs ne tikai smejas , bet ņirgājas par Arpagona neiedomājamo skopulību.

Arpagonu ir ļoti grūti nosaukt par „normālu cilvēku”, jo viņš dzīvo uz neprāta robežas. Kaisle, ko viņš izjūt pret naudu ir visaptveroša – tā viņa dzīvē ieņem galveno vietu. Citas vērtības viņa dzīvē nav. Arpagona sirds ir „izžuvusi”, vienīgā vēlēšanās ir ātrāk atbrīvoties no bērniem, kuru uzturēšana ir pārāk dārga un aprecēt jaunu sievieti, kura aizvietotu mājkalpotāju.

Ja arī tevi vai tavus līdzcilvēkus ir pārņēmusi neapturama kāre pēc naudas, nāc un pasmejies kopā ar mums par šīm cilvēciskajām vājībām. Varbūt, ka mūsu zāles iedarbosies.